miecēt | Tēzaurs

miecēt

Lietojuma biežums :

miecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri