miecēt
miecēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | miecēju | miecējam | miecēju | miecējām | miecēšu | miecēsim |
| 2. pers. | miecē | miecējat | miecēji | miecējāt | miecēsi | miecēsiet, miecēsit |
| 3. pers. | miecē | miecēja | miecēs | |||
Pavēles izteiksme: miecē (vsk. 2. pers.), miecējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: miecējot (tag.), miecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: miecētu
Vajadzības izteiksme: jāmiecē
Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņu apaviem un drēbēm dvako šķebinošs miecētu ādu un netīras miesas smārds.
- Ozolu mizas preparātu iedarbība pamatojas uz miecvielu spēju sablīvēt, miecēt ādu, gļotādas.
- To struktūra ir tuva kondensētajiem tannīniem, bet tikai daļai no tiem piemīt jēlādu miecējošas īpašības.
- Sirds priekā neiemirdzējās, jo dzīvē ir kaut kas piedzīvots un mentālā āda ir pamatīgi miecēta.
- Kristāliskajiem katehīniem nav miecējošu īpašību.