Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
palaimēties
palaimēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai izpausmes modificētājs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.palaimējospalaimējamiespalaimējospalaimējāmiespalaimēšospalaimēsimies
2. pers.palaimējiespalaimējatiespalaimējiespalaimējātiespalaimēsiespalaimēsieties, palaimēsities
3. pers.palaimējaspalaimējāspalaimēsies
Pavēles izteiksme: palaimējies (vsk. 2. pers.), palaimējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaimējoties (tag.), palaimēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaimētos
Vajadzības izteiksme: jāpalaimējas
1.Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Saistītās nozīmespalobties.
Sinonīmi
Hiperonīmi
1.1.Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Bet man palaimējās, bērnībā visas vasaras nodzīvoju laukos, Skrīveros.
  • Iesējot skābā kūdras substrātā, var palaimēties izaudzēt jauno mušķērāju paaudzi.
  • Mums palaimējās, ka bijām daudzi kopā un palīdzējām viens otram.
  • Ķirurgs teicis, ka zēnam ir palaimējies, un palaidis mājās.
  • Tajā brīdī man vienkārši palaimējās, jo veiksme bija manā pusē.