palaimēties
palaimēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai izpausmes modificētājs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | palaimējos | palaimējamies | palaimējos | palaimējāmies | palaimēšos | palaimēsimies |
| 2. pers. | palaimējies | palaimējaties | palaimējies | palaimējāties | palaimēsies | palaimēsieties, palaimēsities |
| 3. pers. | palaimējas | palaimējās | palaimēsies | |||
Pavēles izteiksme: palaimējies (vsk. 2. pers.), palaimējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: palaimējoties (tag.), palaimēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: palaimētos
Vajadzības izteiksme: jāpalaimējas
1.Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
1.1.Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet man palaimējās, bērnībā visas vasaras nodzīvoju laukos, Skrīveros.
- Iesējot skābā kūdras substrātā, var palaimēties izaudzēt jauno mušķērāju paaudzi.
- Mums palaimējās, ka bijām daudzi kopā un palīdzējām viens otram.
- Ķirurgs teicis, ka zēnam ir palaimējies, un palaidis mājās.
- Tajā brīdī man vienkārši palaimējās, jo veiksme bija manā pusē.