paveikties1
paveikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paveicos | paveicamies | paveicos | paveicāmies | paveikšos | paveiksimies |
| 2. pers. | paveicies | paveicaties | paveicies | paveicāties | paveiksies | paveiksieties, paveiksities |
| 3. pers. | paveicas | paveicās | paveiksies | |||
Pavēles izteiksme: paveicies (vsk. 2. pers.), paveicieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paveicoties (tag.), paveikšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paveiktos
Vajadzības izteiksme: jāpaveicas
Notikt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams; palaimēties.
Piemēri– Tev ir paveicies.
- – Tev ir paveicies.
- Ārsti bija teikuši, ka Kārlim paveicās.
- Toms, kas allaž sēž blakus sēdeklī, skaudri apzinās, cik ļoti viņam paveicies.
- Šorīt man nepaveicās – bija jāiet garām abām māsām no lejas mājām.
- Cilvēki negrib redzēt tos, kam nav paveicies dzīvē.
- Mums paveicās, ka policisti nebija vienkārši pasaukuši savācējus.
- Skaidri atceros, kur tas fotografēts, un, ja mums paveiksies, viņš tur vēl būs atrodams, kaut arī negribētos viņam to novēlēt.
- Mans tēvs vienmēr teica, ka jābūt laipniem pret kalpotājiem, jo viņiem nav tik ļoti paveicies, cik mums.
- Krogs bija pilns ar cilvēkiem, viņam paveicās, ka atrada brīvu galdiņu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit