halturēt
halturēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | halturēju | halturējam | halturēju | halturējām | halturēšu | halturēsim |
| 2. pers. | halturē | halturējat | halturēji | halturējāt | halturēsi | halturēsiet, halturēsit |
| 3. pers. | halturē | halturēja | halturēs | |||
Pavēles izteiksme: halturē (vsk. 2. pers.), halturējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: halturējot (tag.), halturēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: halturētu
Vajadzības izteiksme: jāhalturē
1.Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
2.Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt halturēji?
- Rodas izjūta, ka vairāk halturē nekā strādā.
- Dzīvoju mammas mājās Aizkalnē; viņa šai laikā, kad piedalos Koru karos un nav vaļas halturēt, ir vislielākais atbalsts.
- Sanāk pašam " halturēt" daudz, taču cenšos apņemties darīt pareizi, tikai nezinu kā un kur sameklēt, kur adminstrācija būtu ielikusi pamācību kā īsti ir pareizi.
- Un ne jau tāpēc, ka Rīgas mākslinieki būtu halturējuši, bet gan tāpēc, ka Ropažos tiek piekopta modernā audzināšanas metode „ manam bērnam ir atļauts viss”!”