skolot
Lietojuma biežums :
skolot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mācīt1, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
Piemēri– Mihails neaptēsto biedru skoloja.
1.1.Dresēt (dzīvnieku).
PiemēriTurklāt sākt skolot suni nekad nav par vēlu – suņi, tāpat kā cilvēki, mācās visu mūžu!
2.Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
PiemēriVecāki tev bija normāli cilvēki, it kā labu vēlēja, audzināja, skoloja.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit