skolnieks
skolnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skolnieks | skolnieki |
Ģen. | skolnieka | skolnieku |
Dat. | skolniekam | skolniekiem |
Akuz. | skolnieku | skolniekus |
Lok. | skolniekā | skolniekos |
skolniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | skolniece | skolnieces |
Ģen. | skolnieces | skolnieču |
Dat. | skolniecei | skolniecēm |
Akuz. | skolnieci | skolnieces |
Lok. | skolniecē | skolniecēs |
1.Skolas audzēknis.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
2.1.Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet ar zēniem ir labi ( Mvsk 6. kl. skolnieks).
- Piemēram, Ignācijs Theofors, apustuļa Jāņa skolnieks Polikarps no Smirnas.
- Pēc policijas sniegtās informācijas, skolniekam izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības traucēšanā.
- Akcijas pasākumos laipni gaidīti visi topošie, esošie un bijušie skolnieki.
- Pēc tās redzam, ka skolniekam zinību apgūšana tā īsti nepadevās.