skolots
skolots darbības vārds; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skolots | skoloti |
| Ģen. | skolota | skolotu |
| Dat. | skolotam | skolotiem |
| Akuz. | skolotu | skolotus |
| Lok. | skolotā | skolotos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skolota | skolotas |
| skolotas | skolotu |
| skolotai | skolotām |
| skolotu | skolotas |
| skolotā | skolotās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | skolotais | skolotie |
| Ģen. | skolotā | skoloto |
| Dat. | skolotajam | skolotajiem |
| Akuz. | skoloto | skolotos |
| Lok. | skolotajā | skolotajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| skolotā | skolotās |
| skolotās | skoloto |
| skolotajai | skolotajām |
| skoloto | skolotās |
| skolotajā | skolotajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Divd. → skolot.
2.Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts2.
3.Tāds, kas praktiskā darbībā ir ieguvis kādas zināšanas, prasmes, iemaņas u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Lai visi redz, cik skolots asmeņu meistars tu esi.
- Nu, ne gluži kā skolots, bet vienkārši inteliģents cilvēks.
- - Tu esi gan labi skolots, gan pieredzējis praktiķis.
- Tas, kā mūsu sabiedrībā ir iemācīts un skolots dzīvot, ir aplami.
- Kaķēnam nācās šķirties no savas jaunās saimnieces dzīvokļa, lai gan tur viņš bijis mīlēts un skolots.