Paplašinātā meklēšana
Meklējam skolot.
Atrasts vārdos (37):
- skolot:1
- skoloti:1
- skolots:1
- apskolot:2
- apskolot:1
- ieskolot:1
- izskolot:1
- noskolot:1
- paskolot:1
- saskolot:1
- uzskolot:1
- skolotājs:1
- skoloties:1
- pārskolot:1
- pieskolot:1
- pieskolot:2
- neskolots:1
- paskolots:1
- pusskolots:1
- skolotājene:1
- skolotājīša:1
- atskoloties:1
- izskoloties:1
- paskoloties:1
- raskolotsja:1
- saskoloties:1
- uzskoloties:1
- skolotājisks:1
- mājskolotājs:1
- pārskoloties:1
- laukskolotājs:1
- tautskolotājs:1
- virsskolotājs:1
- palīgskolotājs:1
- pagastskolotājs:1
- privātskolotājs:1
- klavierskolotājs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (166):
- verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
- magister dixit "skolotājs teica" (sholastiķu atsaukšanās uz Aristoteli kā neapstrīdamu autoritāti.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- (sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- anglene Angļu valodas skolotāja.
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- aumeistars Audzinātājs, mājskolotājs.
- pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- virsskolotājs Augstāka ranga skolotājs.
- sensejs Austrumu cīņu skolās - skolotājs.
- Arturs Britu karavadoņa Ūtas Pendragona dēls (king Arthur; 5.-6. gs.), daudzu ķeltu leģendu varonis; Artura skolotājs bija burvis Merlins.
- trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens.
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
- triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
- skolots Divd. --> skolot.
- dutka Dumja, neskolota meita.
- dziedinātājs Dziedāšanas skolotājs.
- AEDE Eiropas skolotāju asociācija (franču Association europeenne des enseignants).
- āčarja Ezoterismā garīgā skolotāja jeb guru vārds.
- gurubhāginī Ezoterismā sievietes, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- gurubhai Ezoterismā vīriešu kārtas skolnieki, kas mācās pie viena un tā paša garīgā skolotāja.
- bodha Ezoterismā zināšanas, kuras skolotājs nodod savam māceklim.
- fizis Fizikas skolotājs.
- fīzis Fizikas skolotājs.
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
- auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
- dimedrols Garlaicīgi stāstošs skolotājs.
- gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- gubnaterīša Guvernante, mājskolotāja.
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha.
- Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju.
- svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
- čhēla Hinduismā tā sauc guru (skolotāja) sekotāju vai skolnieku.
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- ieskolēt Ieskolot.
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei.
- izskolināties Ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties.
- katedra Īpašs skolotāja galds.
- normālskolas Īpašu skolu nosaukums, kas cēlies romāņu zemēs, tā sauca paraugskolas, kas bija pievienotas kādam skolotāju semināram, vēlāk jebkura skola, kas darbojās ar valdības vai pašvaldības noteiktu mācības programmu.
- fakihs Islāma tiesību zinātājs, skolotājs.
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- samācīt izskolot.
- izskolāt Izskolot.
- izškolāt Izskolot.
- izskolināt Izskolot.
- izskolāties Izskoloties.
- Kukai Japāņu budisma skolotājs (774.-835. g.), kurš centās savienot budismu un sintoismu.
- dūkulītis Jauna, pievilcīga skolotāja.
- oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai kaomjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs.
- Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas.
- Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu.
- cadiks jūdu skolotājs vēlākajā hasīdu kustībā, kas ar svētumu un dievbijību izpelnījies Dieva labvēlību un kam piedēvē spēju darīt brīnumus
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- katehēts Katehisma, ticības mācības skolotājs.
- klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- master kungs; skolotājs; kuģa kapteinis.
- Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs.
- mēģene Ķīmijas skolotāja.
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
- Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
- Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- LVLSA Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- laukskolotājs Lauku skolotājs.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- Kaucmindes mājturības seminārs mācību iestāde mājturības skolotāju sagatavošanai — Mājturības seminārs 1923.-1938. g. un Latvijas Mājturības institūts 1938.-1940. g.
- ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
- Nagardžuna Mahājānas budisma skolotājs (ap 100.-165. g.), kurš mācīja, ka patiesība par realitāti ir tukšums.
- guvernante Mājskolotāja, audzinātāja.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- paglītot Mazliet izglītot, skolot.
- maître meistars, skolotājs.
- maestro Meistars, skolotājs.
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
- admors Mūsu kungs, skolotājs un rabīns.
- išans Musulmaņu mūku skolotājs un vadītājs.
- mudžtahids Musulmaņu skolotājs, kurš, pamatojoties uz savām zināšanām un autoritāti, pieņem juridiska rakstura lēmumu vai dod slēdzienu; liela autoritāte šiītu islāmā.
- sietiņi Naturālās nodevas luteriešu draudzes mācītājam no 16. gs. līdz 20. gs. sākumam; dažkārt maksāja arī draudzes skolotājam un ķesterim.
- neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi.
- apvelts Nedaudz paskolots.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- pochette Neliels, vijolei līdzīgs lociņinstruments, ko 16.-18. gs. lietoja deju skolotāji stundās, jo tās mazo izmēru dēļ, komplicētu figūru rādot, skolotājs lika instrumentu svārku kabatā.
- kafija nepatīkama saruna skolā - pie skolotāja, direktora.
- apskolot Nepilnīgi, arī pavirši izglītot; nepabeigt izglītošanu; paskolot.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā).
- pagastskolotājs Pagastskolas skolotājs.
- pagasta skolotājs pagastskolotājs.
- kolaborators Palīgskolotājs.
- drakons Pārāk stingrs skolotājs.
- paskolāt Paskolot.
- paskolināt Paskolot.
- paskolāties Paskoloties.
- Laodzi Pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju.
- emerits Pensionēts garīdznieks vai skolotājs.
- manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis.
- Zaratustra Persiešu pravietis un reliģiskais skolotājs (6. gs. p. m. ē.), zoroastrisma dibinātājs; Zoroastrs.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- experimenta est optimarerum magistra pieredze ir vislabākā skolotāja.
- pieskolot Pietiekoši skolot.
- Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam.
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
- apglītot Puslīdz izglītot, ne līdz galam; apskolot.
- klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā.
- RSKCI Republikāniskais skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts.
- sagatavot stundu sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam.
- minervals Senatnē skolnieka dāvana skolotājam (pa lielākai daļai ēdamlietas).
- rabijs senebreju skolotājs, vēlāk - Svēto Rakstu skaidrotājs, speciālists Talmūda jautājumos.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados.
- privātskolēns Skolēns, kas mācās individuāli, ar skolotāju ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- skolmeistarot Skolot, strādāt par skolotāju.
- skolene skolotāja sieva.
- skolotājene skolotāja sieva.
- hospitācija Skolotāja vai augstskolas mācību spēka ierašanās cita skolotāja vai augstskolas mācību spēka stundā, resp. lekcijā vai seminārā.
- skolmeisterīša skolotāja.
- skolotājene skolotāja.
- melameds skolotājs ebreju skolā.
- skolas kungs skolotājs.
- skolas kungs (arī tēvs) skolotājs.
- skolas tēvs (arī kungs) skolotājs.
- 5. oktobris Starptautiskā skolotāju diena.
- šaiks Sūfiju garīgais skolotājs, kaut kas līdzīgs hinduistu guru.
- koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- tautskolotājs Tautskolas skolotājs.
- nembucu Ticības formula, ko mācīja japāņu budisma skolotājs Hoens.
- coach Treneris, mājskolotājs, komandas vadītājs.
- kollēgs Vācijā augstskolas skolotāja priekšlasījums.
- vācene Vācu valodas skolotāja.
- in loco parentis vecāku vietā (par skolotāju u. tml.).
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata.
- Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem.
- feodālis Vēstures skolotājs.
- Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju.
- skolotāju seminārs vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- Cimzes skolotāju seminārs Vidzemes skolotāju seminārs - mācību iestāde draudzes skolas skolotāju sagatavošanai.
- hospitēšana Viesošanās mācību stundās, ar nolūku mācīties no skolotāja stundu pasniegšanu, vai spriest par tā spējām, arī piedalīšanās skolotāju sapulcēs novērotāja lomā.
- diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana; arī uzrakstītais teksts.
- palīgskolotājs Zemāka ranga skolotājs.
- Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā.
- mācīšanās zināšanu apguve, skolotāja vadītas vai patstāvīgas mācības
- stučīt Ziņot drošības iestādēm par citu cilvēku vai grupu reālām vai izdomātām pretvalstiskām vai pretlikumiskām darbībām; pienest ziņas (skolotājiem, priekšniekiem, pārvaldes un represīvajām struktūrām); sūdzēties; nosūdzēt.
- bereitors Zirgu iejādes speciālists; jāšanas skolotājs.
skolot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV