retors
retors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | retors | retori |
| Ģen. | retora | retoru |
| Dat. | retoram | retoriem |
| Akuz. | retoru | retorus |
| Lok. | retorā | retoros |
1.Orators; arī retorikas skolotājs (parasti Senajā Grieķijā, Romā).
Stabili vārdu savienojumiRetoru skola.
- Retoru skola vārdkoptermins — augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
2.novecojis Agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns.
Avoti: LLVV, SV05, SV33
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā saprātīga cilvēka piemēru Heidegers darbā „ Esamība un laiks” min retoru.
- Retorika bija bīstama, jo vēlamā iespaida panākšanai klausītājos retors lika lietā visu savu daiļrunību.
- Prasmīgs retors vai dzejnieks veidos metaforas, balstoties uz radniecīgām, bet ne acīmredzami līdzīgām lietām. “
- Paklausot Romas prefekta ieteikumiem, pēc gada viņš pārcēlās retora darbā uz Milānu, kur iepazinās ar vietējo bīskapu sv. Ambroziju.
- Acīmredzot, Augusts uzcēla altāri pilsētā, un retora Kvintiliāna vēsturē ir minēts, ka Tarrakonas iedzīvotāji sūdzējās par Augustu, ka palma ir izaugusi uz altāra.