rabīns
rabīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabīns | rabīni |
| Ģen. | rabīna | rabīnu |
| Dat. | rabīnam | rabīniem |
| Akuz. | rabīnu | rabīnus |
| Lok. | rabīnā | rabīnos |
Jūdaismā – likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
Avoti: LLVV, MrJ
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rabīns Kuks bija pirmais, kurš sekulārajam nacionālismam deva teoloģisku interpretāciju.
- Rabīns Kuks uzskatīja, ka diasporā ebreji sevi pilnībā realizēt nespēj.
- Vienlaicīgi viņš kļuva arī par iepriekšminētā rabīna Mordehaja Eliasberga tuvāko mācekli.
- Ebreju kultūras dienas Daugavpilī atklāja, godinot slavenā rabīna Kuka piemiņu.
- Reformēto ebreju rabīniem prasības nav tik stingras kā ortodokso ebreju rabīniem.