rabinis
rabinis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rabinis | rabiņi |
| Ģen. | rabiņa | rabiņu |
| Dat. | rabinim | rabiņiem |
| Akuz. | rabini | rabiņus |
| Lok. | rabinī | rabiņos |
Avoti: KiV