skolnieks
skolnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skolnieks | skolnieki |
| Ģen. | skolnieka | skolnieku |
| Dat. | skolniekam | skolniekiem |
| Akuz. | skolnieku | skolniekus |
| Lok. | skolniekā | skolniekos |
skolniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skolniece | skolnieces |
| Ģen. | skolnieces | skolnieču |
| Dat. | skolniecei | skolniecēm |
| Akuz. | skolnieci | skolnieces |
| Lok. | skolniecē | skolniecēs |
1.Skolas audzēknis.
2.Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
2.1.Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet ar zēniem ir labi ( Mvsk 6. kl. skolnieks).
- Piemēram, Ignācijs Theofors, apustuļa Jāņa skolnieks Polikarps no Smirnas.
- Pēc policijas sniegtās informācijas, skolniekam izvirzītas apsūdzības sabiedriskās kārtības traucēšanā.
- Akcijas pasākumos laipni gaidīti visi topošie, esošie un bijušie skolnieki.
- Pēc tās redzam, ka skolniekam zinību apgūšana tā īsti nepadevās.