projicēt
projicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | projicēju | projicējam | projicēju | projicējām | projicēšu | projicēsim |
| 2. pers. | projicē | projicējat | projicēji | projicējāt | projicēsi | projicēsiet, projicēsit |
| 3. pers. | projicē | projicēja | projicēs | |||
Pavēles izteiksme: projicē (vsk. 2. pers.), projicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: projicējot (tag.), projicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: projicētu
Vajadzības izteiksme: jāprojicē
1.Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
2.Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svari ir bezkaislīgi taktiķi, prot projicēt, rīkoties ar abstrakto.
- Varbūt viņi projicē skaistu bildi, bet dzīvē tas viss nestrādā.
- Kāpēc tad krievu marksisti-ļeņinisti nevarēja plašu masu apziņā projicēt dadaistiskās aušības?
- Otrkārt, „ es” projicē savu iekšējo saturu uz ārējo realitāti.
- Priekšnesuma laikā taps arī improvizētas ilustrācijas, kuras tiks projicētas ar kodoskopa palīdzību.