harūspiki
harūspiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
Locīšana
Senajā Romā — zīlnieki, kas izkopa no etruskiem aizgūtos zīlēšanas veidus, īpaši zīlējot ar upurēto dzīvnieku iekšām; šis pareģošanas veids 1. gs. p. m. ē. izspieda auguru mākslu.
Avoti: SV19, KV