aizspēt
Lietojuma biežums :
aizspēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt.
2.apvidvārds Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri