paspēt
Lietojuma biežums :
paspēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai fāzes modificētājs
Locīšana
1.Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); pagūt.
Saistītās nozīmesiespēt, iespēties, patapt, paskubt, dabūt.
1.1.Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
1.2.Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
1.3.intransitīvs Nonākt, ierasties laikā.
Stabili vārdu savienojumiNav paspējis (ne) degunu (lāgā) apsildīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri