iespēt
iespēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spēt, varēt (ko veikt) — par cilvēku.
1.1.Par mašīnām, ierīcēm.
1.3.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri