pagūt
Lietojuma biežums :
pagūt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Varēt noteiktā laikposmā, savlaicīgi (ko izdarīt) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem; varēt paveikt, izdarīt (ko); paspēt.
Saistītās nozīmesiespēt, iespēties, patapt, paskubt, paspēt, dabūt.
1.1.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
1.2.sintaktiskā funkcija: modāls modificētājs Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
1.3.intransitīvs Nonākt, ierasties laikā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri