pagurt
pagurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagurstu | pagurstam | paguru | pagurām | paguršu | pagursim |
| 2. pers. | pagursti | pagurstat | paguri | pagurāt | pagursi | pagursiet, pagursit |
| 3. pers. | pagurst | pagura | pagurs | |||
Pavēles izteiksme: pagursti (vsk. 2. pers.), pagurstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagurstot (tag.), paguršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagurtu
Vajadzības izteiksme: jāpagurst
1.Sajust samērā lielu nespēku; kļūt nespēcīgākam.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: trešā persona Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā neizdevās, taču beigās Andersone pagura un saņēma tehnisko piezīmi.
- Kad viņš mazliet pagura, tad arī mums sāka vairāk veikties.
- Nepaguruši no līnijdejām, pēc oficiālās daļas seniori naski metās dejās.
- Ar tām varot ņemties no rīta līdz vakaram, nemaz nepagurstot.
- Taču man bija alķīmiķa sapnis: pārvērst pagurušo sirdi nenogurstošā garā.