pagūstīt
pagūstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pagūstu | pagūstām | pagūstīju | pagūstījām | pagūstīšu | pagūstīsim |
| 2. pers. | pagūsti | pagūstāt | pagūstīji | pagūstījāt | pagūstīsi | pagūstīsiet, pagūstīsit |
| 3. pers. | pagūsta | pagūstīja | pagūstīs | |||
Pavēles izteiksme: pagūsti (vsk. 2. pers.), pagūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pagūstot (tag.), pagūstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pagūstītu
Vajadzības izteiksme: jāpagūsta
Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- neesmu spējusi " pagūt un apvienot" to, kas man dzīvē bijis un ir pagūstāms un apvienojams.
- Šeit gan kazaki neuzturas, bet bieži vien ierodas tos dumpiniekus pagūstīt.