paspert
paspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pasperu | pasperam | paspēru | paspērām | pasperšu | paspersim |
2. pers. | pasper | pasperat | paspēri | paspērāt | paspersi | paspersiet, paspersit |
3. pers. | pasper | paspēra | paspers |
Pavēles izteiksme: pasper (vsk. 2. pers.), pasperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasperot (tag.), pasperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspertu
Vajadzības izteiksme: jāpasper
1.Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
2.Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
3.Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
Stabili vārdu savienojumiNevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt). Paspert kāju.
- Nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) frazēma — saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana
- Paspert kāju frazēma — ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā); ejot pavirzīt (kāju)
- Paspert soli (arī soļus) kolokācija — paiet soli (soļus) (kādā virzienā)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Toms piecēlās, paspēra dažus soļus, gribēdams nokratīt spiedīgo smagumu.
- Viņa paspēra soli, nometās uz gultas, ziņkārīgi skatīdamās viņā.
- Apakšgals vēl paspēra dažus grīļīgus soļus, uzskrēja kokam un apvēlās.
- — Rūdis strauji pasper soli uz priekšu un negribot izbiedē Borisu.
- Tušs ar skatienu nomērīja attālumu un paspēra vēl soli uz priekšu.