paspīdēt
paspīdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paspīdu | paspīdam | paspīdēju | paspīdējām | paspīdēšu | paspīdēsim |
| 2. pers. | paspīdi | paspīdat | paspīdēji | paspīdējāt | paspīdēsi | paspīdēsiet, paspīdēsit |
| 3. pers. | paspīd | paspīdēja | paspīdēs | |||
Pavēles izteiksme: paspīdi (vsk. 2. pers.), paspīdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paspīdot (tag.), paspīdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paspīdētu
Vajadzības izteiksme: jāpaspīd
1.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi spīdēt.
2.Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Diezgan bija aizstaigāt līdz vējtverim — un durvīs paspīdēja papīra lapiņa.
- Varbūt viņš to tāpat vien izmeta, lai paspīdētu ar asprātību?
- Taču dienas vidū Rīgā paspīdēs cerību stariņš – starp mākoņiem parādīsies saule.
- Ēka ne vien piesaistījusi ceļotāju uzmanību, bet arī paspīdējusi pasaules mērogā.
- Proti, nebūšot mēģinājumu ar ļoti labu rezultātu paspīdēt kādā no posmiem.