aizspert
aizspert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsperu | aizsperam | aizspēru | aizspērām | aizsperšu | aizspersim |
| 2. pers. | aizsper | aizsperat | aizspēri | aizspērāt | aizspersi | aizspersiet, aizspersit |
| 3. pers. | aizsper | aizspēra | aizspers | |||
Pavēles izteiksme: aizsper (vsk. 2. pers.), aizsperiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsperot (tag.), aizsperšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspertu
Vajadzības izteiksme: jāaizsper
1.Ar spērienu attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Spert prom; ar spērienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
2.Ar spērienu aizdarīt, aizgrūst.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Spert ciet.
3.lieto: pareti Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču " Kultūra miljoniem" dāvanu nepieņēma un aizspēra to prom.
- Dziedātāja rīkojās pilnīgi dabiski un saprotami, aizsperot vairākas bumbas.
- Negribīgi norauju no sienas apdrukāto lapu, samurcu un aizsperu kā futbolbumbu.
- Tas bija apgāzies uz sāniem, varbūt aizsperts no ugunskura cīniņa laikā.
- Viņš pēkšņi piecēlās un ar kāju aizspēra naglu kasti. “