pieslaukt
pieslaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieslaucu | pieslaucam | pieslaucu | pieslaucām | pieslaukšu | pieslauksim |
| 2. pers. | pieslauc | pieslaucat | pieslauci | pieslaucāt | pieslauksi | pieslauksiet, pieslauksit |
| 3. pers. | pieslauc | pieslauca | pieslauks | |||
Pavēles izteiksme: pieslauc (vsk. 2. pers.), pieslauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieslaucot (tag.), pieslaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieslauktu
Vajadzības izteiksme: jāpieslauc
1.Slaucot iegūt (pienu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Slaucot iegūt (pienu) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pieslaucis spaini, viņš nesa pienu uz dzesinātāju.
- ar silta piena putām ūsās un bārdā svepstēs krietnais arājs ar 1934. gada dvēseli, tikko krietni nodzēries pa taisno no pieslauktā ķobīša.
- To ūdeni vajaga atkal uzņemt , pieslaukt drusku piena klāt un dot govīm iedzert
- 20 15 20 25 ēdam kāpostu 50 ml , tam klāt drusku pieslaucu savu pieniņu
- To šdeni vajaga atkal uz emt , pieslaukt drusku piena kl t un dot gov m iedzert