piesmakt2
piesmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmoku | piesmokam | piesmaku | piesmakām | piesmakšu | piesmaksim |
| 2. pers. | piesmoc | piesmokat | piesmaki | piesmakāt | piesmaksi | piesmaksiet, piesmaksit |
| 3. pers. | piesmok | piesmaka | piesmaks | |||
Pavēles izteiksme: piesmoc (vsk. 2. pers.), piesmociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmokot (tag.), piesmakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmaktu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmok
1.Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
1.1.Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
1.2.Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
1.3.Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Neredzēja, - piesmakušā balsī kā samācīts putns atkārtoja Kupstis.
- — Lai ienāk, — atsaucās vārga, piesmakuši sievietes balss.
- — Nav labi dzīties pakaļ ārzemju modei, — piesmakušais nopurpināja.
- Piesmakusi — it kā viņš būtu ilgi skrējis pret aukstu vēju.
- skolotāja piesmakušā balsī ieaurojās, un tiešām visi izbīlī apklusa. “