piesmaržināt
piesmaržināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piesmaržinu | piesmaržinām | piesmaržināju | piesmaržinājām | piesmaržināšu | piesmaržināsim |
2. pers. | piesmaržini | piesmaržināt | piesmaržināji | piesmaržinājāt | piesmaržināsi | piesmaržināsiet, piesmaržināsit |
3. pers. | piesmaržina | piesmaržināja | piesmaržinās |
Pavēles izteiksme: piesmaržini (vsk. 2. pers.), piesmaržiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmaržinot (tag.), piesmaržināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmaržinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmaržina
1.Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizpūderējuši acis ar cukuru, degunu piesmaržinājuši ar saldām smaržām, bet ausīm tika siekalas tecinoši vārdi.
- Mamma būs piesmaržinājusi visu virtuvi.
- Bērni noteikti būs sajūsmā, ja kopīgā meistarklasē pieputināsiet virtuvi ar kakao un piesmaržināsiet ar kausētu šokolādi, pagatavojot gardas trifeles.
- "Novembrī latviešiem ir daudz svinamdienu – Mārtiņdiena, Lāčplēša diena un, protams, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena, kad jāceļ galdā siļķe kažokā, pīrāgi un jāpiesmaržina māja, cepot medus kūku un grilējot vien' maz' cūciņ' vai gardu zoss cepeti.
- Pilnai laimei nolēmu piesmaržināt māju ar kanēļa, nedaudz dedzināta cukura un riekstu smaržu.