piesmelt
piesmelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmeļu | piesmeļam | piesmēlu | piesmēlām | piesmelšu | piesmelsim |
| 2. pers. | piesmel | piesmeļat | piesmēli | piesmēlāt | piesmelsi | piesmelsiet, piesmelsit |
| 3. pers. | piesmeļ | piesmēla | piesmels | |||
Pavēles izteiksme: piesmel (vsk. 2. pers.), piesmeliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmeļot (tag.), piesmelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmeltu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmeļ
1.Smeļot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
1.1.Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc vajag augstāku priekšu, lai nepiesmeltu laivu un tā nenogrimtu.
- Jūs sevi piesmēlis un kliedzat - es okeānu pazīstu līdz dzīlei!
- Kaut piesmēlis zābakus, teiks, ka viss ir kārtībā un kājas sausas.
- Piesmēlis to pilnu, viņš nolika uz grodu malas.
- Piesmēlu nākamo un atdevu Mācītājam.