piesmakt1
piesmakt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesmoku | piesmokam | piesmaku | piesmakām | piesmakšu | piesmaksim |
| 2. pers. | piesmoc | piesmokat | piesmaki | piesmakāt | piesmaksi | piesmaksiet, piesmaksit |
| 3. pers. | piesmok | piesmaka | piesmaks | |||
Pavēles izteiksme: piesmoc (vsk. 2. pers.), piesmociet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesmokot (tag.), piesmakšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesmaktu
Vajadzības izteiksme: jāpiesmok
1.Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
1.2.Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
2.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Neredzēja, - piesmakušā balsī kā samācīts putns atkārtoja Kupstis.
- — Lai ienāk, — atsaucās vārga, piesmakuši sievietes balss.
- — Nav labi dzīties pakaļ ārzemju modei, — piesmakušais nopurpināja.
- Piesmakusi — it kā viņš būtu ilgi skrējis pret aukstu vēju.
- skolotāja piesmakušā balsī ieaurojās, un tiešām visi izbīlī apklusa. “