sasmirkt

Lietojuma biežums :

sasmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	sasmirkstu	sasmirkstam	sasmirku	sasmirkām	sasmirkšu	sasmirksim
2. pers.	sasmirksti	sasmirkstat	sasmirki	sasmirkāt	sasmirksi	sasmirksiet, sasmirksit
3. pers.	sasmirkst	sasmirka	sasmirks

1.Samirkt; piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.

2.apvidvārds Sasmakt₁.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	sasmirkstu	sasmirkstam	sasmirku	sasmirkām	sasmirkšu	sasmirksim
2. pers.	sasmirksti	sasmirkstat	sasmirki	sasmirkāt	sasmirksi	sasmirksiet, sasmirksit
3. pers.	sasmirkst		sasmirka		sasmirks