sasmulēt
sasmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmulēju | sasmulējam | sasmulēju | sasmulējām | sasmulēšu | sasmulēsim |
| 2. pers. | sasmulē | sasmulējat | sasmulēji | sasmulējāt | sasmulēsi | sasmulēsiet, sasmulēsit |
| 3. pers. | sasmulē | sasmulēja | sasmulēs | |||
Pavēles izteiksme: sasmulē (vsk. 2. pers.), sasmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmulējot (tag.), sasmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmulētu
Vajadzības izteiksme: jāsasmulē
Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galva viņam joprojām bija apsaitēta, tikai marle sasmulēta vēl drausmīgāk un starp pelēkajām, jau vaļīgajām kārtām spraucās melnie mati.
- Jūs ieraudzīsiet betona grīdu, izļodzītu gultu ar sasmulētu matraci vai arī bez tā un četras pašā visnejaukākajā krāsā izkrāsotas sienas ar izplūdušiem mitruma plankumiem, kādus atstāj katra lietus sezona.
- "Bet bieži var redzēt ( ar nožēlu, līdzijušanu un vēlmi nekavējoties iejaukties), kā vecākos bērnus soda, rāj par jaunāko brāļu vai māsu problemātisko uzvedību, ka viņš ir nokritis vai sasmulējis drēbes, vai pazaudējies. "
- Kamēr acs to ierauga un prāts iegaumē, zilais jau dziest, noplūk kā akvarelis, pāršļākts ar miglai līdzīgo, sīksmalko lietu, līdz izbalē palss kā slapjš linu dvielis no pamales līdz pamalei, vietām sasmulēts ar dzeltenīgu mālu.
- Krīts , sasmulēts , nodzēsts , triepts atlaid