sasmirkt
sasmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasmirkstu | sasmirkstam | sasmirku | sasmirkām | sasmirkšu | sasmirksim |
| 2. pers. | sasmirksti | sasmirkstat | sasmirki | sasmirkāt | sasmirksi | sasmirksiet, sasmirksit |
| 3. pers. | sasmirkst | sasmirka | sasmirks | |||
Pavēles izteiksme: sasmirksti (vsk. 2. pers.), sasmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasmirkstot (tag.), sasmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasmirktu
Vajadzības izteiksme: jāsasmirkst
1.Samirkt; piesūcoties ar mitrumu, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No sasmirkušā zaļā brezenta apmetņa lasināja ūdens, uz grīdas izplūda peļķe.