izkāpt1
Lietojuma biežums :
izkāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Kāpjot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
1.3.pārnestā nozīmē Parādīties (no kurienes) — piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi.
2.Paveikt kāpienu, arī kāpienus.
3.transitīvs Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
4.sarunvaloda Novilkt (parasti apavus, bikses).
5.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) — par apģērba daļām.
6.novecojis, transitīvs Savienojumā “izkāpt bites”: izņemt kāres (bitēm).
6.1.Izņemot kāres, iegūt (medu).
Stabili vārdu savienojumi(Kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis. Iziet no krastiem; izkāpt no krastiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri