pielūdzējs
Lietojuma biežums :
pielūdzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
pielūdzēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
PiemēriMan tas viņas pielūdzējs jau no paša sākuma nepatika.
1.1.Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
PiemēriSkaidrs, ka te būs Barišņikova pielūdzēji no baleta pagātnes.
Saistītās nozīmes
2.joma: reliģija Cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu.
PiemēriTo izdzirduši, uguns pielūdzēji visi kā viens kļuvuši par Budas sekotājiem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit