kavalieris2
kavalieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kavalieris | kavalieri |
| Ģen. | kavaliera | kavalieru |
| Dat. | kavalierim | kavalieriem |
| Akuz. | kavalieri | kavalierus |
| Lok. | kavalierī | kavalieros |
2.novecojis Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
3.vēsturisks Bruņinieks, dižciltīgais.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galantais kavalieris pirmajā koncertā bija aizmirsis paņemt savu sārto plastmasas rozi.
- Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un bijis Viestura ordeņa V šķiras kavalieris.
- Koncerta turpinājumā Riharda Štrausa Svīta no operas " Rožu kavalieris".
- Izrādījās, ka Juris bija visneatlaidīgākais kavalieris un ar nopietniem nodomiem.
- Gulbenes vecajos kapos ir vismaz divi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru apbedījumi.