kavalērists
kavalērists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kavalērists | kavalēristi |
| Ģen. | kavalērista | kavalēristu |
| Dat. | kavalēristam | kavalēristiem |
| Akuz. | kavalēristu | kavalēristus |
| Lok. | kavalēristā | kavalēristos |
Karavīrs, kas dien kavalērijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Osmaņu karaspēku šeit veidoja ap 5000 kareivju un 350 kavalēristu.
- Šīs bija aptuvenās kaujas efektivitātes proporcijas, kas nodrošināja kājniekiem pārākumu pār kavalēristu.
- Šādā gadījumā smagi bruņotais kavalērists vairs nevarēja izmantot zobenu.
- Brigādes skaitliskais sastāvs pieauga līdz 1000 kareivjiem un kavalēristiem.
- Bieži modeļi bija kavalēristi zirgos, kuri te ieradās no dažādiem Pēterburgas pulkiem.