pielūdzējs
pielūdzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pielūdzējs | pielūdzēji |
| Ģen. | pielūdzēja | pielūdzēju |
| Dat. | pielūdzējam | pielūdzējiem |
| Akuz. | pielūdzēju | pielūdzējus |
| Lok. | pielūdzējā | pielūdzējos |
pielūdzēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pielūdzēja | pielūdzējas |
| Ģen. | pielūdzējas | pielūdzēju |
| Dat. | pielūdzējai | pielūdzējām |
| Akuz. | pielūdzēju | pielūdzējas |
| Lok. | pielūdzējā | pielūdzējās |
1.Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
PiemēriMan tas viņas pielūdzējs jau no paša sākuma nepatika.
- Man tas viņas pielūdzējs jau no paša sākuma nepatika.
- Vīkai radās jauns pielūdzēju pulciņš.
1.1.Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
2.joma: reliģija Cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu.
PiemēriTo izdzirduši, uguns pielūdzēji visi kā viens kļuvuši par Budas sekotājiem.
- To izdzirduši, uguns pielūdzēji visi kā viens kļuvuši par Budas sekotājiem.
- Nav kopš tā laika, kad mūsu pusē ieradās tie svešo dievu pielūdzēji.
- Lai kur viņš esot uzturējies, viņš vienmēr esot licies kā Svētā krusta un citu kristīgu simbolu pazemīgs pielūdzējs.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit