piķis
piķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | piķis | piķi |
Ģen. | piķa | piķu |
Dat. | piķim | piķiem |
Akuz. | piķi | piķus |
Lok. | piķī | piķos |
1.No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
Stabili vārdu savienojumiMelns kā ogle; melns velns; melns kā piķis.
- Melns kā ogle; melns velns; melns kā piķis; melns kā zeme (arī darva, krauklis, nakts, ogle, piķis); melns kā nakts; melns kā krauklis; melns kā darva — ļoti melns
- Naftas piķis vārdkoptermins — bitumens
- Priežu darvas piķis vārdkoptermins; joma: mežrūpniecība — cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas
- Tallu piķis vārdkoptermins; joma: mežrūpniecība — talleļļas vakuumrektifikācijas palieka – melna piķveida viela
- Žīdu piķis novecojis, idioma — asfalts
2.No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
3.žargonisms Nauda, līdzekļi.
4.apvidvārds Jods, velns, jupis.
Stabili vārdu savienojumi(Ak) tu piķis!; Kad tevi piķis! Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis). Piķa melnumā.
- (Ak) tu piķis!; Kad tevi piķis! sarunvaloda — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā
- Līp klāt (arī pielīp) kā piķis (biežāk dadzis) sarunvaloda, idioma — 1. Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku2. Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu)
- Piķa melnumā frazēma — melnā vai ļoti tumšā krāsā
- Piķa rūda vārdkoptermins; joma: ģeoloģija — melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu
- Piķa tumsa frazēma — dziļa tumsa
- Piķi vārīt žargonisms, idioma — pelnīt lielu naudu
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)!; Piķis (viņu) (sa)zin(a)! sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms
- Piķis ar ārā sarunvaloda, idioma — izsaucas, paužot neapmierinātību ar ko, dusmojoties, raizējoties, brīnoties
- Piķis un zēvele sarunvaloda, idioma — izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā
- Spļaut piķi un zēveli sarunvaloda, idioma — būt neapmierinātam, sašutušam
Avoti: LLVV, SW78, Žrg, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz darbu - sieva paģērēja raust piķi un sievu viņš mīlēja.
- Vismaz aplaimojiet kaut ko par to piķi, ko jūs grābjat!
- Nevis “ koka” rubļi, bet īsts “ piķis”.
- Garais gaitenis tumšs kā piķis, spuldzīte izdegusi pirms divām nedēļām.
- Labi, elle ir vārošs piķa katls, kurā samet noziedzniekus.