piķieris
piķieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piķieris | piķieri |
| Ģen. | piķiera | piķieru |
| Dat. | piķierim | piķieriem |
| Akuz. | piķieri | piķierus |
| Lok. | piķierī | piķieros |
1.vēsturisks Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
2.apvidvārds Kustību rotaļa, kur viens no tās dalībniekiem – ķērējs (t. s. piķieris) – cenšas notvert kādu no pārējiem bēgošiem rotaļas dalībniekiem un pieskarties viņam.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apsūdzētam bija piķierim jāmaksā naudas sods.
- Piķieris
- Pēc ēšanas ieradās piķieris, nopūta savu “ Hirrvat” un sūdzējās par vienu otru no kungiem, kas tad ar lielu troksni un traci tika tiesāts.
- Kolekciju papildinās piķiera un kučiera kostīms, un, tā kā šī ir ar medībām saistīta vieta, nākotnē tur varēs sastapt arī ļaudis, tērpušos seno mednieku drēbēs.
- No plkst.10.15 Hanzas partneri tālāk aplūkos vēsturisko Piķiera namiņu Straupes centrā un tālāk dosies uz Ungurmuižu, kur tiks pasniegta liepziedu tēja un ar 18.gs. stāstu apvīts cienasts.