rusts2
rusts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | rusts | rusti |
Ģen. | rusta | rustu |
Dat. | rustam | rustiem |
Akuz. | rustu | rustus |
Lok. | rustā | rustos |
ruste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ruste | rustes |
Ģen. | rustes | rustu |
Dat. | rustei | rustēm |
Akuz. | rusti | rustes |
Lok. | rustē | rustēs |
rusti apvidvārds
1.Krāsošanai nomizotās alkšņu mizas.
2.Rustējot iegūts rūsgans krāsas tonis; rūsgana sula, kas rodas alkšņu mizas plēsuma vietā.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dekoratīvi stūru rusti uzlikti tādai necilai koka mājiņai.
- Līdz ar viņiem planēja Andersena jaunākais dēls, mazais meža dīvainis Rusts.
- Lietots ļoti bagātīgs fasāžu dekors: rusti, logu apdare un dzegas.
- Rusts piezemējās tieši sarkanajā laukumā blakus savam tēvam.
- Obelisks dekorēts ar apmestu profilētu dzegu, stūra rustiem un dekoratīvām apmalēm plaknēs.