panākt2
panākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sekojot (kam tādam, kas pārvietojas), nokļūt (līdz tam) — par cilvēkiem.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.Par transportlīdzekļiem.
1.3.Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk; arī atgūt (nokavēto).
2.Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
Saistītās nozīmesdabūt, izkarot.
Stabili vārdu savienojumiPanākt savu.
2.1.Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri