izkarot
Lietojuma biežums :
izkarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
Saistītās nozīmes
1.1.Iekarot (kādu vietu) bruņotā cīņā, karā.
1.2.Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
2.Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
Saistītās nozīmes
Tulkojumipull off, negociate, bring off, carry off.
3.Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
Saistītās nozīmes
4.Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
5.apvidvārds Karošanas rezultātā iztukšot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri