izkārpīt
izkārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkārpu | izkārpām | izkārpīju | izkārpījām | izkārpīšu | izkārpīsim |
| 2. pers. | izkārpi | izkārpāt | izkārpīji | izkārpījāt | izkārpīsi | izkārpīsiet, izkārpīsit |
| 3. pers. | izkārpa | izkārpīja | izkārpīs | |||
Pavēles izteiksme: izkārpi (vsk. 2. pers.), izkārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkārpot (tag.), izkārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkārpītu
Vajadzības izteiksme: jāizkārpa
1.Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
2.Kārpot izjaukt.
3.Kārpot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas netālu no savām mājām īpaši izvēlētā laukumiņā izkārpa vairākas atejas bedrītes.
- Vasarā pirms apgulšanās vienkārši piebradā augāju, ziemā iemīda vai izkārpa sniegā nelielu bedrīti.
- Hiēnas pa dienu guļ nelielās, izkārpītās bedrēs.
- Kurš gan to tik briesmīgi izkārpījis?”
- izkārpa bedrīti turpat pie koka saknēm.