satumst
Lietojuma biežums :
satumst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
1.1.Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
2.1.Iegūt tumšu krāsas toni (piemēram, par priekšmetiem).
3.Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
3.1.Sākt, parasti pēkšņi, izpaust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
4.Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
4.1.Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī acu gaisma) satumst. Acīs satumst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri