satumēt
satumēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satumēju | satumējam | satumēju | satumējām | satumēšu | satumēsim |
| 2. pers. | satumē | satumējat | satumēji | satumējāt | satumēsi | satumēsiet, satumēsit |
| 3. pers. | satumē | satumēja | satumēs | |||
Pavēles izteiksme: satumē (vsk. 2. pers.), satumējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satumējot (tag.), satumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satumētu
Vajadzības izteiksme: jāsatumē
1.Sabiezēt, kļūt tumīgam.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šķidrumu, kas paliek pāri var satumēt ar miltiem un pasniegt kā mērci.
- Tikai tad tā vienmērīgi satumē.