uzdauzīt
uzdauzīt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdauzu | uzdauzām | uzdauzīju | uzdauzījām | uzdauzīšu | uzdauzīsim |
| 2. pers. | uzdauzi | uzdauzāt | uzdauzīji | uzdauzījāt | uzdauzīsi | uzdauzīsiet, uzdauzīsit |
| 3. pers. | uzdauza | uzdauzīja | uzdauzīs | |||
Pavēles izteiksme: uzdauzi (vsk. 2. pers.), uzdauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdauzot (tag.), uzdauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdauzītu
Vajadzības izteiksme: jāuzdauza
1.intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
2.transitīvs Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (ievainojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču te viņam ir jāuzdauza puni, kā mēs to saucam.
- Toties mājeli rotā zila kā uzdauzīta acs izkārtne “ Pirts”.
- “ Eu, kas tev to fingāli zem acs uzdauzījis?
- Ar loga uzdauzīto aci postažā veras rudens pelēkā gaisma.
- Cik daudz zilumu, pārsistu degunu, uzdauzītu lūpu man ir gadījies skatīt!