mantojums
Lietojuma biežums :
mantojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
PiemēriMājas jūs bijāt saņēmuši mantojumā vai būvējušies paši un pirkuši vienīgi baļķus un kaļķus.
Stabili vārdu savienojumiAtstumšana no mantojuma. Izslēgt no mantojuma.
2.Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
PiemēriVarbūt arī viņā snauž šizofrēnijas iedīgļi, un Arhivārs tos, pats negribot, ģenētiski nodevis tālāk mantojumā savam dēlam Igoram?
3.Tas, ko nākamajām paaudzēm atstāj iepriekšējās paaudzes.
PiemēriPašlaik mēs pārdzīvojam traģisku laikposmu: esam tauta, kam pieder unikāls kultūras mantojums, bet kura redz tā bojāeju un iznīcināšanas draudus.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit