mantotība
mantotība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantotība | mantotības |
| Ģen. | mantotības | mantotību |
| Dat. | mantotībai | mantotībām |
| Akuz. | mantotību | mantotības |
| Lok. | mantotībā | mantotībās |
Īpašība, stāvoklis, kad kaut kas ir pārņemts no priekštečiem.
PiemēriTas droši vien saistībā ar paaudžu mantotību.
- Tas droši vien saistībā ar paaudžu mantotību.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit