mantnieks
mantnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mantnieks | mantnieki |
| Ģen. | mantnieka | mantnieku |
| Dat. | mantniekam | mantniekiem |
| Akuz. | mantnieku | mantniekus |
| Lok. | mantniekā | mantniekos |
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi, izslēgsim šo varantu, bet tā ir cīņa starp varu pārstāvošajām partijām un potenciālajiem mantniekiem.
- Pēc manas aiziešanas maniem mantniekiem ir jāgādā, ka bez kavēšanās tiek nodotas ne tikai tās grāmatas, kam ir tagad saņemtais zīmogs Bibliothecae Rigensis, bet arī tās, ko es vēl pa šo laiku būšu sakrājis, un kas ir atzīmētas manis sastādītajā un nodotajā katalogā.
- Katras augstās līgumslēdzējas puses pilsoņiem ir pilnas tiesības rīkoties ar savu personīgu visāda veida īpašumu otras puses territorijās, ar testamentu, dāvinājumu vai citādi, un viņu mantnieki, legatāri un dāvinājuma saņēmēji, kādas valsts pavalstnieki tie arī nebūtu, un vienalga, vai tie uzturas pirmās valsts territorijā vai ne, - manto šādu personīgu īpašumu un var to dabūt savā valdīšanā, vai nu personīgi vai citām personām rīkojoties viņu vietā, un to paturēt un rīkoties ar to pēc savas patikas, maksājot vienīgi tādus nodokļus un nodevas, kādus līdzīgos gadījumos maksātu tās augstās līgumslēdzējas puses pilsoņi, kuŗas territorijās tāds īpašums atrodas vai piederētu.
- Sveicini sirsnīgi no mums abiem savu mīļo kundzi, mantnieku arī neaizmirsti.
- Vai « Kultūras» teātrs nodomāts kā J. teātra mantnieks?