mantnīca
mantnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mantnīca | mantnīcas |
Ģen. | mantnīcas | mantnīcu |
Dat. | mantnīcai | mantnīcām |
Akuz. | mantnīcu | mantnīcas |
Lok. | mantnīcā | mantnīcās |
1.novecojis Dārgumu glabātava.
2.Vieta, telpa, kur kas tiek sakopots, krāts, glabāts.
3.joma: militārās zinātnes Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrakumu teritorijā tika atklātas 46 ēkas, to skaitā turīgu ļaužu mājas un tiesas nams ar pilsētas mantnīcu.
- Austrumspārnā bija ierēdņu telpas, pieliekamie ar pārtikas krājumiem un mantnīcas, kurās glabājās neskaitāmas Tibetas valdniekiem sanestās dāvanas.
- Viņa valdīšanas laikā valdnieka brālis Mirons I izcīnīja uzvaru braukšanas sacīkstēs Olimpijā un uzstādīja tur mantnīcu ar uzrakstu " No Mirona un Sikionas iedzīvotājiem".
- Mantnīca
- Templi ieskāva svētnīcas ciprešu audze, bet dienvidu pusē atradās deviņi " ikosi", citu polisu veltījumi, līdzīgi Olimpijas mantnīcām.