nosvilināt
nosvilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosvilinu | nosvilinām | nosvilināju | nosvilinājām | nosvilināšu | nosvilināsim |
| 2. pers. | nosvilini | nosvilināt | nosvilināji | nosvilinājāt | nosvilināsi | nosvilināsiet, nosvilināsit |
| 3. pers. | nosvilina | nosvilināja | nosvilinās | |||
Pavēles izteiksme: nosvilini (vsk. 2. pers.), nosviliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosvilinot (tag.), nosvilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosvilinātu
Vajadzības izteiksme: jānosvilina
1.Svilinot iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
Stabili vārdu savienojumiNosvilināt cūku.
- Nosvilināt cūku frazēma — nosvilināt kautai cūkai sarus
4.sarunvaloda Nodedzināt4.
4.1.Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nospriedu, ka būtu labāk, ja viņi tur visu nenosvilinātu.
- Neticu tam, jo mūsu māmiņas būtu jau nosvilinājušas telefonu.
- Kurš neprot ar to rīkoties — nosvilina gan māju, gan mežu.
- — Tagad tur tukša vieta, karš nosvilinājis līdz pamatiem.
- Miesu radi nosvilināja, bet dvēsele tikmēr kaut kur izčibēja.